glīts

glīts

Latvian

Alternative forms

• (dialectal form) glīšs

Etymology

From Proto-Baltic *glitus, *glītus, from Proto-Indo-European *glīt-, the zero grade of *gley- (“to stick; to spread, to smear”) with an extra -t. From a parallel Baltic yo-stem from *glītyas came Latvian dialectal glīšs. The meaning changed from “slippery” to “smooth; tight-fitting” (a meaning still attested in folk songs), to “pleasant, pretty.” Cognates include Lithuanian glitùs, dialectal glytùs (“slimy, sticky; slick, slippery”), Ancient Greek γλοιός (gloiós, “sticky, slippery”), Late Latin glus (“glue”), accusative glutem (whence English glue), from earlier Latin glūten.[1]

Pronunciation

• IPA^(key): [ɡlîːts]

(file)

Adjective

glīts (definite glītais, comparative glītāks, superlative visglītākais, adverb glīti)

1. pretty, handsome, neat, good-looking (corresponding to aesthetic ideals; well, skillfully, carefully made)

   glīta meitene, sievete, seja ― pretty girl, woman, face

   glīts dzīvoklis, kostīms ― pretty, neat apartment, costume

   glīta māja ― pretty, neat house

   glītas mēbeles ― pretty, neat furniture

   glīts darbs, rokraksts, adījums ― neat work, handwriting, knit

Declension

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of glīts

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	glīts	glīti		glīta	glītas
accusative (akuzatīvs)	glītu	glītus		glītu	glītas
genitive (ģenitīvs)	glīta	glītu		glītas	glītu
dative (datīvs)	glītam	glītiem		glītai	glītām
instrumental (instrumentālis)	glītu	glītiem		glītu	glītām
locative (lokatīvs)	glītā	glītos		glītā	glītās
vocative (vokatīvs)	—	—		—	—

Synonyms

• daiļš
• grezns
• krāšņs
• skaists
• (colloquial) smuks

Antonyms

• neglīts

Derived terms

• glītums, neglītums
• izglītot, izglītība

References

1. Karulis, Konstantīns (1992), “glīts”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN