aizliegums
Latvian
Etymology
From aizliegt (“to prohibit, to forbid”) + -ums.
Noun
aizliegums m (1st declension)
- prohibition, ban
Declension
Declension of aizliegums (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | aizliegums | aizliegumi |
| accusative (akuzatīvs) | aizliegumu | aizliegumus |
| genitive (ģenitīvs) | aizlieguma | aizliegumu |
| dative (datīvs) | aizliegumam | aizliegumiem |
| instrumental (instrumentālis) | aizliegumu | aizliegumiem |
| locative (lokatīvs) | aizliegumā | aizliegumos |
| vocative (vokatīvs) | aizliegum | aizliegumi |