geminatus

geminatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of geminō (“double, repeat”).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ɡe.miˈnaː.tus/

Participle

geminātus m (feminine gemināta, neuter geminātum); first/second declension

1. doubled, having been doubled.
2. repeated, having been done again.
3. paired, joined, having been united.

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	geminātus	gemināta	geminātum		geminātī	geminātae	gemināta
Genitive	geminātī	geminātae	geminātī		geminātōrum	geminātārum	geminātōrum
Dative	geminātō	geminātae	geminātō		geminātīs	geminātīs	geminātīs
Accusative	geminātum	geminātam	geminātum		geminātōs	geminātās	gemināta
Ablative	geminātō	geminātā	geminātō		geminātīs	geminātīs	geminātīs
Vocative	gemināte	gemināta	geminātum		geminātī	geminātae	gemināta

Related terms

• geminātiō
• geminō
• geminus
• ingeminātus

Descendants

• English: geminate

References

• geminatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers