fulminaturus
Latin
Etymology
Future active participle of fulminō
Participle
fulminātūrus (feminine fulminātūra, neuter fulminātūrum); first/second-declension participle
- about to fulminate
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | fulminātūrus | fulminātūra | fulminātūrum | fulminātūrī | fulminātūrae | fulminātūra | |
| Genitive | fulminātūrī | fulminātūrae | fulminātūrī | fulminātūrōrum | fulminātūrārum | fulminātūrōrum | |
| Dative | fulminātūrō | fulminātūrō | fulminātūrīs | ||||
| Accusative | fulminātūrum | fulminātūram | fulminātūrum | fulminātūrōs | fulminātūrās | fulminātūra | |
| Ablative | fulminātūrō | fulminātūrā | fulminātūrō | fulminātūrīs | |||
| Vocative | fulminātūre | fulminātūra | fulminātūrum | fulminātūrī | fulminātūrae | fulminātūra | |