fugiturus
Latin
Etymology
Future active participle of fugiō (“flee; hasten”).
Participle
fugitūrus m (feminine fugitūra, neuter fugitūrum); first/second declension
- about to flee
- about to speed, about to hasten, about to pass quickly
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | fugitūrus | fugitūra | fugitūrum | fugitūrī | fugitūrae | fugitūra | |
| Genitive | fugitūrī | fugitūrae | fugitūrī | fugitūrōrum | fugitūrārum | fugitūrōrum | |
| Dative | fugitūrō | fugitūrae | fugitūrō | fugitūrīs | fugitūrīs | fugitūrīs | |
| Accusative | fugitūrum | fugitūram | fugitūrum | fugitūrōs | fugitūrās | fugitūra | |
| Ablative | fugitūrō | fugitūrā | fugitūrō | fugitūrīs | fugitūrīs | fugitūrīs | |
| Vocative | fugitūre | fugitūra | fugitūrum | fugitūrī | fugitūrae | fugitūra | |