exsufflaturus

exsufflaturus

Latin

Etymology

Future active participle of exsufflō.

Participle

exsufflātūrus m (feminine exsufflātūra, neuter exsufflātūrum); first/second declension

1. about to blow at, upon or away

Declension

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	exsufflātūrus	exsufflātūra	exsufflātūrum		exsufflātūrī	exsufflātūrae	exsufflātūra
Genitive	exsufflātūrī	exsufflātūrae	exsufflātūrī		exsufflātūrōrum	exsufflātūrārum	exsufflātūrōrum
Dative	exsufflātūrō	exsufflātūrae	exsufflātūrō		exsufflātūrīs	exsufflātūrīs	exsufflātūrīs
Accusative	exsufflātūrum	exsufflātūram	exsufflātūrum		exsufflātūrōs	exsufflātūrās	exsufflātūra
Ablative	exsufflātūrō	exsufflātūrā	exsufflātūrō		exsufflātūrīs	exsufflātūrīs	exsufflātūrīs
Vocative	exsufflātūre	exsufflātūra	exsufflātūrum		exsufflātūrī	exsufflātūrae	exsufflātūra