expurgaturus
Latin
Etymology
Future active participle of expurgō.
Participle
expurgātūrus m (feminine expurgātūra, neuter expurgātūrum); first/second declension
- about to purge, cleanse, purify, expurgate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | expurgātūrus | expurgātūra | expurgātūrum | expurgātūrī | expurgātūrae | expurgātūra | |
| Genitive | expurgātūrī | expurgātūrae | expurgātūrī | expurgātūrōrum | expurgātūrārum | expurgātūrōrum | |
| Dative | expurgātūrō | expurgātūrae | expurgātūrō | expurgātūrīs | expurgātūrīs | expurgātūrīs | |
| Accusative | expurgātūrum | expurgātūram | expurgātūrum | expurgātūrōs | expurgātūrās | expurgātūra | |
| Ablative | expurgātūrō | expurgātūrā | expurgātūrō | expurgātūrīs | expurgātūrīs | expurgātūrīs | |
| Vocative | expurgātūre | expurgātūra | expurgātūrum | expurgātūrī | expurgātūrae | expurgātūra | |