exornaturus
Latin
Etymology
Future active participle of exornō.
Participle
exornātūrus m (feminine exornātūra, neuter exornātūrum); first/second declension
- about to equip
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | exornātūrus | exornātūra | exornātūrum | exornātūrī | exornātūrae | exornātūra | |
| Genitive | exornātūrī | exornātūrae | exornātūrī | exornātūrōrum | exornātūrārum | exornātūrōrum | |
| Dative | exornātūrō | exornātūrae | exornātūrō | exornātūrīs | exornātūrīs | exornātūrīs | |
| Accusative | exornātūrum | exornātūram | exornātūrum | exornātūrōs | exornātūrās | exornātūra | |
| Ablative | exornātūrō | exornātūrā | exornātūrō | exornātūrīs | exornātūrīs | exornātūrīs | |
| Vocative | exornātūre | exornātūra | exornātūrum | exornātūrī | exornātūrae | exornātūra | |