exoneraturus
Latin
Etymology
Future active participle of exonerō.
Participle
exonerātūrus m (feminine exonerātūra, neuter exonerātūrum); first/second declension
- about to exonerate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | exonerātūrus | exonerātūra | exonerātūrum | exonerātūrī | exonerātūrae | exonerātūra | |
| Genitive | exonerātūrī | exonerātūrae | exonerātūrī | exonerātūrōrum | exonerātūrārum | exonerātūrōrum | |
| Dative | exonerātūrō | exonerātūrō | exonerātūrīs | ||||
| Accusative | exonerātūrum | exonerātūram | exonerātūrum | exonerātūrōs | exonerātūrās | exonerātūra | |
| Ablative | exonerātūrō | exonerātūrā | exonerātūrō | exonerātūrīs | |||
| Vocative | exonerātūre | exonerātūra | exonerātūrum | exonerātūrī | exonerātūrae | exonerātūra | |