excrematus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of excremō
Participle
excremātus m (feminine excremāta, neuter excremātum); first/second declension
- cremated
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | excremātus | excremāta | excremātum | excremātī | excremātae | excremāta | |
| Genitive | excremātī | excremātae | excremātī | excremātōrum | excremātārum | excremātōrum | |
| Dative | excremātō | excremātae | excremātō | excremātīs | excremātīs | excremātīs | |
| Accusative | excremātum | excremātam | excremātum | excremātōs | excremātās | excremāta | |
| Ablative | excremātō | excremātā | excremātō | excremātīs | excremātīs | excremātīs | |
| Vocative | excremāte | excremāta | excremātum | excremātī | excremātae | excremāta | |