excantaturus
Latin
Etymology
Future active participle of excantō
Participle
excantātūrus m (feminine excantātūra, neuter excantātūrum); first/second declension
- about to enchant
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | excantātūrus | excantātūra | excantātūrum | excantātūrī | excantātūrae | excantātūra | |
Genitive | excantātūrī | excantātūrae | excantātūrī | excantātūrōrum | excantātūrārum | excantātūrōrum | |
Dative | excantātūrō | excantātūrae | excantātūrō | excantātūrīs | excantātūrīs | excantātūrīs | |
Accusative | excantātūrum | excantātūram | excantātūrum | excantātūrōs | excantātūrās | excantātūra | |
Ablative | excantātūrō | excantātūrā | excantātūrō | excantātūrīs | excantātūrīs | excantātūrīs | |
Vocative | excantātūre | excantātūra | excantātūrum | excantātūrī | excantātūrae | excantātūra |