evestigatus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /eː.wes.tiːˈɡaː.tus/, [eː.wɛs.tiːˈɡaː.tʊs]
Adjective
ēvestīgātus (feminine ēvestīgāta, neuter ēvestīgātum); first/second declension
- discovered, tracked down, investigated
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | ēvestīgātus | ēvestīgāta | ēvestīgātum | ēvestīgātī | ēvestīgātae | ēvestīgāta | |
Genitive | ēvestīgātī | ēvestīgātae | ēvestīgātī | ēvestīgātōrum | ēvestīgātārum | ēvestīgātōrum | |
Dative | ēvestīgātō | ēvestīgātō | ēvestīgātīs | ||||
Accusative | ēvestīgātum | ēvestīgātam | ēvestīgātum | ēvestīgātōs | ēvestīgātās | ēvestīgāta | |
Ablative | ēvestīgātō | ēvestīgātā | ēvestīgātō | ēvestīgātīs | |||
Vocative | ēvestīgāte | ēvestīgāta | ēvestīgātum | ēvestīgātī | ēvestīgātae | ēvestīgāta |
References
- evestigatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- evestigatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- evestigatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette