evasto
Latin
Etymology
ex- + vāstō (“to lay waste”)
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /eːˈu̯aːs.toː/, [eːˈu̯äːs̠t̪oː]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /eˈvas.to/, [ɛˈväst̪ɔ]
Verb
ēvāstō (present infinitive ēvāstāre, perfect active ēvāstāvī, supine ēvāstātum); first conjugation
- (transitive) I completely devastate, totally lay waste to
Conjugation
| Conjugation of ēvāstō (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ēvāstō | ēvāstās | ēvāstat | ēvāstāmus | ēvāstātis | ēvāstant |
| imperfect | ēvāstābam | ēvāstābās | ēvāstābat | ēvāstābāmus | ēvāstābātis | ēvāstābant | |
| future | ēvāstābō | ēvāstābis | ēvāstābit | ēvāstābimus | ēvāstābitis | ēvāstābunt | |
| perfect | ēvāstāvī | ēvāstāvistī | ēvāstāvit | ēvāstāvimus | ēvāstāvistis | ēvāstāvērunt, ēvāstāvēre | |
| pluperfect | ēvāstāveram | ēvāstāverās | ēvāstāverat | ēvāstāverāmus | ēvāstāverātis | ēvāstāverant | |
| future perfect | ēvāstāverō | ēvāstāveris | ēvāstāverit | ēvāstāverimus | ēvāstāveritis | ēvāstāverint | |
| passive | present | ēvāstor | ēvāstāris, ēvāstāre | ēvāstātur | ēvāstāmur | ēvāstāminī | ēvāstantur |
| imperfect | ēvāstābar | ēvāstābāris, ēvāstābāre | ēvāstābātur | ēvāstābāmur | ēvāstābāminī | ēvāstābantur | |
| future | ēvāstābor | ēvāstāberis, ēvāstābere | ēvāstābitur | ēvāstābimur | ēvāstābiminī | ēvāstābuntur | |
| perfect | ēvāstātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | ēvāstātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | ēvāstātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ēvāstem | ēvāstēs | ēvāstet | ēvāstēmus | ēvāstētis | ēvāstent |
| imperfect | ēvāstārem | ēvāstārēs | ēvāstāret | ēvāstārēmus | ēvāstārētis | ēvāstārent | |
| perfect | ēvāstāverim | ēvāstāverīs | ēvāstāverit | ēvāstāverīmus | ēvāstāverītis | ēvāstāverint | |
| pluperfect | ēvāstāvissem | ēvāstāvissēs | ēvāstāvisset | ēvāstāvissēmus | ēvāstāvissētis | ēvāstāvissent | |
| passive | present | ēvāster | ēvāstēris, ēvāstēre | ēvāstētur | ēvāstēmur | ēvāstēminī | ēvāstentur |
| imperfect | ēvāstārer | ēvāstārēris, ēvāstārēre | ēvāstārētur | ēvāstārēmur | ēvāstārēminī | ēvāstārentur | |
| perfect | ēvāstātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | ēvāstātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | ēvāstā | — | — | ēvāstāte | — |
| future | — | ēvāstātō | ēvāstātō | — | ēvāstātōte | ēvāstantō | |
| passive | present | — | ēvāstāre | — | — | ēvāstāminī | — |
| future | — | ēvāstātor | ēvāstātor | — | — | ēvāstantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | ēvāstāre | ēvāstāvisse | ēvāstātūrum esse | ēvāstārī | ēvāstātum esse | ēvāstātum īrī | |
| participles | ēvāstāns | — | ēvāstātūrus | — | ēvāstātus | ēvāstandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| ēvāstandī | ēvāstandō | ēvāstandum | ēvāstandō | ēvāstātum | ēvāstātū | ||
References
- evasto in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- evasto in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers