erugino

erugino

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /eˈruː.ɡi.noː/, [ɛˈruː.ɡɪ.noː]

Verb

erūginō (present infinitive erūgināre, perfect active erūgināvī, supine erūginātum); first conjugation

1. Alternative form of aerūginō

Inflection

Conjugation of erugino (first conjugation, active only)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	erūginō	erūginās	erūginat	erūgināmus	erūginātis	erūginant
	imperfect	erūginābam	erūginābās	erūginābat	erūginābāmus	erūginābātis	erūginābant
	future	erūginābō	erūginābis	erūginābit	erūginābimus	erūginābitis	erūginābunt
	perfect	erūgināvī	erūgināvistī	erūgināvit	erūgināvimus	erūgināvistis	erūgināvērunt, erūgināvēre
	pluperfect	erūgināveram	erūgināverās	erūgināverat	erūgināverāmus	erūgināverātis	erūgināverant
	future perfect	erūgināverō	erūgināveris	erūgināverit	erūgināverimus	erūgināveritis	erūgināverint
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	erūginem	erūginēs	erūginet	erūginēmus	erūginētis	erūginent
	imperfect	erūginārem	erūginārēs	erūgināret	erūginārēmus	erūginārētis	erūginārent
	perfect	erūgināverim	erūgināverīs	erūgināverit	erūgināverimus	erūgināveritis	erūgināverint
	pluperfect	erūgināvissem	erūgināvissēs	erūgināvisset	erūgināvissēmus	erūgināvissētis	erūgināvissent
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	erūginā	—	—	erūgināte	—
	future	—	erūginātō	erūginātō	—	erūginātōte	erūginantō
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		erūgināre	erūgināvisse	erūginātūrus esse	—	—	—
participles		erūgināns	—	erūginātūrus	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		nominative	genitive	dative/ablative	accusative	accusative	ablative
		erūgināre	erūginandī	erūginandō	erūginandum	erūginātum	erūginātū