afflaturus
Latin
Etymology
Future active participle of afflō (“I blow, breathe (on or towards)”).
Participle
afflātūrus m (feminine afflātūra, neuter afflātūrum); first/second declension
- about to blow, breathe towards
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | afflātūrus | afflātūra | afflātūrum | afflātūrī | afflātūrae | afflātūra | |
| Genitive | afflātūrī | afflātūrae | afflātūrī | afflātūrōrum | afflātūrārum | afflātūrōrum | |
| Dative | afflātūrō | afflātūrae | afflātūrō | afflātūrīs | afflātūrīs | afflātūrīs | |
| Accusative | afflātūrum | afflātūram | afflātūrum | afflātūrōs | afflātūrās | afflātūra | |
| Ablative | afflātūrō | afflātūrā | afflātūrō | afflātūrīs | afflātūrīs | afflātūrīs | |
| Vocative | afflātūre | afflātūra | afflātūrum | afflātūrī | afflātūrae | afflātūra | |