enato
Latin
Etymology 1
From ex- + natō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈeː.na.toː/, [ˈeːnät̪oː]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /ˈe.na.to/, [ˈɛːnät̪o]
Verb
ēnatō (present infinitive ēnatāre, perfect active ēnatāvī, supine ēnatātum); first conjugation
- I swim out or away
- I escape by (or as if by) swimming
Conjugation
| Conjugation of ēnatō (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ēnatō | ēnatās | ēnatat | ēnatāmus | ēnatātis | ēnatant |
| imperfect | ēnatābam | ēnatābās | ēnatābat | ēnatābāmus | ēnatābātis | ēnatābant | |
| future | ēnatābō | ēnatābis | ēnatābit | ēnatābimus | ēnatābitis | ēnatābunt | |
| perfect | ēnatāvī | ēnatāvistī | ēnatāvit | ēnatāvimus | ēnatāvistis | ēnatāvērunt, ēnatāvēre | |
| pluperfect | ēnatāveram | ēnatāverās | ēnatāverat | ēnatāverāmus | ēnatāverātis | ēnatāverant | |
| future perfect | ēnatāverō | ēnatāveris | ēnatāverit | ēnatāverimus | ēnatāveritis | ēnatāverint | |
| passive | present | ēnator | ēnatāris, ēnatāre | ēnatātur | ēnatāmur | ēnatāminī | ēnatantur |
| imperfect | ēnatābar | ēnatābāris, ēnatābāre | ēnatābātur | ēnatābāmur | ēnatābāminī | ēnatābantur | |
| future | ēnatābor | ēnatāberis, ēnatābere | ēnatābitur | ēnatābimur | ēnatābiminī | ēnatābuntur | |
| perfect | ēnatātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | ēnatātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | ēnatātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ēnatem | ēnatēs | ēnatet | ēnatēmus | ēnatētis | ēnatent |
| imperfect | ēnatārem | ēnatārēs | ēnatāret | ēnatārēmus | ēnatārētis | ēnatārent | |
| perfect | ēnatāverim | ēnatāverīs | ēnatāverit | ēnatāverīmus | ēnatāverītis | ēnatāverint | |
| pluperfect | ēnatāvissem | ēnatāvissēs | ēnatāvisset | ēnatāvissēmus | ēnatāvissētis | ēnatāvissent | |
| passive | present | ēnater | ēnatēris, ēnatēre | ēnatētur | ēnatēmur | ēnatēminī | ēnatentur |
| imperfect | ēnatārer | ēnatārēris, ēnatārēre | ēnatārētur | ēnatārēmur | ēnatārēminī | ēnatārentur | |
| perfect | ēnatātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | ēnatātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | ēnatā | — | — | ēnatāte | — |
| future | — | ēnatātō | ēnatātō | — | ēnatātōte | ēnatantō | |
| passive | present | — | ēnatāre | — | — | ēnatāminī | — |
| future | — | ēnatātor | ēnatātor | — | — | ēnatantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | ēnatāre | ēnatāvisse | ēnatātūrum esse | ēnatārī | ēnatātum esse | ēnatātum īrī | |
| participles | ēnatāns | — | ēnatātūrus | — | ēnatātus | ēnatandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| ēnatandī | ēnatandō | ēnatandum | ēnatandō | ēnatātum | ēnatātū | ||
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /eːˈnaː.toː/, [eːˈnäːt̪oː]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /eˈna.to/, [eˈnäːt̪o]
Participle
ēnātō
- dative/ablative masculine/neuter singular of ēnātus
References
- “enato”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “enato”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- enato in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
- enato in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016