enarro

Latin

Etymology

ex- (“out”) +‎ nārrō (“I relate”)

Pronunciation

(Classical) IPA^(key): /eːˈnaːr.roː/, [eːˈnäːrːoː]

(Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈnar.ro/, [eˈnärːo]

Verb

ēnārrō (present infinitive ēnārrāre, perfect active ēnārrāvī, supine ēnārrātum); first conjugation

I explain in detail, I expound

Conjugation

Conjugation of ēnārrō (first conjugation)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	ēnārrō	ēnārrās	ēnārrat	ēnārrāmus	ēnārrātis	ēnārrant
	imperfect	ēnārrābam	ēnārrābās	ēnārrābat	ēnārrābāmus	ēnārrābātis	ēnārrābant
	future	ēnārrābō	ēnārrābis	ēnārrābit	ēnārrābimus	ēnārrābitis	ēnārrābunt
	perfect	ēnārrāvī	ēnārrāvistī, ēnārrāstī¹	ēnārrāvit, ēnārrāt¹	ēnārrāvimus, ēnārrāmus¹	ēnārrāvistis, ēnārrāstis¹	ēnārrāvērunt, ēnārrāvēre, ēnārrārunt¹
	pluperfect	ēnārrāveram, ēnārrāram¹	ēnārrāverās, ēnārrārās¹	ēnārrāverat, ēnārrārat¹	ēnārrāverāmus, ēnārrārāmus¹	ēnārrāverātis, ēnārrārātis¹	ēnārrāverant, ēnārrārant¹
	future perfect	ēnārrāverō, ēnārrārō¹	ēnārrāveris, ēnārrāris¹	ēnārrāverit, ēnārrārit¹	ēnārrāverimus, ēnārrārimus¹	ēnārrāveritis, ēnārrāritis¹	ēnārrāverint, ēnārrārint¹
passive	present	ēnārror	ēnārrāris, ēnārrāre	ēnārrātur	ēnārrāmur	ēnārrāminī	ēnārrantur
	imperfect	ēnārrābar	ēnārrābāris, ēnārrābāre	ēnārrābātur	ēnārrābāmur	ēnārrābāminī	ēnārrābantur
	future	ēnārrābor	ēnārrāberis, ēnārrābere	ēnārrābitur	ēnārrābimur	ēnārrābiminī	ēnārrābuntur
	perfect	ēnārrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēnārrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēnārrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	ēnārrem	ēnārrēs	ēnārret	ēnārrēmus	ēnārrētis	ēnārrent
	imperfect	ēnārrārem	ēnārrārēs	ēnārrāret	ēnārrārēmus	ēnārrārētis	ēnārrārent
	perfect	ēnārrāverim, ēnārrārim¹	ēnārrāverīs, ēnārrārīs¹	ēnārrāverit, ēnārrārit¹	ēnārrāverīmus, ēnārrārīmus¹	ēnārrāverītis, ēnārrārītis¹	ēnārrāverint, ēnārrārint¹
	pluperfect	ēnārrāvissem, ēnārrāssem¹	ēnārrāvissēs, ēnārrāssēs¹	ēnārrāvisset, ēnārrāsset¹	ēnārrāvissēmus, ēnārrāssēmus¹	ēnārrāvissētis, ēnārrāssētis¹	ēnārrāvissent, ēnārrāssent¹
passive	present	ēnārrer	ēnārrēris, ēnārrēre	ēnārrētur	ēnārrēmur	ēnārrēminī	ēnārrentur
	imperfect	ēnārrārer	ēnārrārēris, ēnārrārēre	ēnārrārētur	ēnārrārēmur	ēnārrārēminī	ēnārrārentur
	perfect	ēnārrātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēnārrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēnārrā	—	—	ēnārrāte	—
active	future	—	ēnārrātō	ēnārrātō	—	ēnārrātōte	ēnārrantō
passive	present	—	ēnārrāre	—	—	ēnārrāminī	—
passive	future	—	ēnārrātor	ēnārrātor	—	—	ēnārrantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēnārrāre	ēnārrāvisse, ēnārrāsse¹	ēnārrātūrum esse	ēnārrārī	ēnārrātum esse	ēnārrātum īrī
participles		ēnārrāns	—	ēnārrātūrus	—	ēnārrātus	ēnārrandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēnārrandī	ēnārrandō	ēnārrandum	ēnārrandō	ēnārrātum	ēnārrātū

¹At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Derived terms

ēnārrābilis
ēnārrātiō
ēnārrātor

Descendants

English: enarrate, enarrative

References

“enarro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“enarro”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
enarro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
enarro in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016