emuniturus
Latin
Etymology
Future active participle of ēmūniō.
Participle
ēmūnītūrus (feminine ēmūnītūra, neuter ēmūnītūrum); first/second-declension participle
- about to fortify, strengthen, defend
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ēmūnītūrus | ēmūnītūra | ēmūnītūrum | ēmūnītūrī | ēmūnītūrae | ēmūnītūra | |
| Genitive | ēmūnītūrī | ēmūnītūrae | ēmūnītūrī | ēmūnītūrōrum | ēmūnītūrārum | ēmūnītūrōrum | |
| Dative | ēmūnītūrō | ēmūnītūrō | ēmūnītūrīs | ||||
| Accusative | ēmūnītūrum | ēmūnītūram | ēmūnītūrum | ēmūnītūrōs | ēmūnītūrās | ēmūnītūra | |
| Ablative | ēmūnītūrō | ēmūnītūrā | ēmūnītūrō | ēmūnītūrīs | |||
| Vocative | ēmūnītūre | ēmūnītūra | ēmūnītūrum | ēmūnītūrī | ēmūnītūrae | ēmūnītūra | |