emunio
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /eːˈmuː.ni.oː/
Verb
ēmūniō (present infinitive ēmūnīre, perfect active ēmūnīvī or ēmūniī, supine ēmūnītum); fourth conjugation
- I fortify, strengthen, defend (with a wall)
Conjugation
| Conjugation of ēmūniō (fourth conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ēmūniō | ēmūnīs | ēmūnit | ēmūnīmus | ēmūnītis | ēmūniunt |
| imperfect | ēmūniēbam | ēmūniēbās | ēmūniēbat | ēmūniēbāmus | ēmūniēbātis | ēmūniēbant | |
| future | ēmūniam | ēmūniēs | ēmūniet | ēmūniēmus | ēmūniētis | ēmūnient | |
| perfect | ēmūnīvī, ēmūniī | ēmūnīvistī, ēmūniistī | ēmūnīvit, ēmūniit | ēmūnīvimus, ēmūniimus | ēmūnīvistis, ēmūniistis | ēmūnīvērunt, ēmūnīvēre, ēmūniērunt, ēmūniēre | |
| pluperfect | ēmūnīveram, ēmūnieram | ēmūnīverās, ēmūnierās | ēmūnīverat, ēmūnierat | ēmūnīverāmus, ēmūnierāmus | ēmūnīverātis, ēmūnierātis | ēmūnīverant, ēmūnierant | |
| future perfect | ēmūnīverō, ēmūnierō | ēmūnīveris, ēmūnieris | ēmūnīverit, ēmūnierit | ēmūnīverimus, ēmūnierimus | ēmūnīveritis, ēmūnieritis | ēmūnīverint, ēmūnierint | |
| passive | present | ēmūnior | ēmūnīris, ēmūnīre | ēmūnītur | ēmūnīmur | ēmūnīminī | ēmūniuntur |
| imperfect | ēmūniēbar | ēmūniēbāris, ēmūniēbāre | ēmūniēbātur | ēmūniēbāmur | ēmūniēbāminī | ēmūniēbantur | |
| future | ēmūniar | ēmūniēris, ēmūniēre | ēmūniētur | ēmūniēmur | ēmūniēminī | ēmūnientur | |
| perfect | ēmūnītus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | ēmūnītus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | ēmūnītus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ēmūniam | ēmūniās | ēmūniat | ēmūniāmus | ēmūniātis | ēmūniant |
| imperfect | ēmūnīrem | ēmūnīrēs | ēmūnīret | ēmūnīrēmus | ēmūnīrētis | ēmūnīrent | |
| perfect | ēmūnīverim, ēmūnierim | ēmūnīverīs, ēmūnierīs | ēmūnīverit, ēmūnierit | ēmūnīverīmus, ēmūnierīmus | ēmūnīverītis, ēmūnierītis | ēmūnīverint, ēmūnierint | |
| pluperfect | ēmūnīvissem, ēmūniissem | ēmūnīvissēs, ēmūniissēs | ēmūnīvisset, ēmūniisset | ēmūnīvissēmus, ēmūniissēmus | ēmūnīvissētis, ēmūniissētis | ēmūnīvissent, ēmūniissent | |
| passive | present | ēmūniar | ēmūniāris, ēmūniāre | ēmūniātur | ēmūniāmur | ēmūniāminī | ēmūniantur |
| imperfect | ēmūnīrer | ēmūnīrēris, ēmūnīrēre | ēmūnīrētur | ēmūnīrēmur | ēmūnīrēminī | ēmūnīrentur | |
| perfect | ēmūnītus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | ēmūnītus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | ēmūnī | — | — | ēmūnīte | — |
| future | — | ēmūnītō | ēmūnītō | — | ēmūnītōte | ēmūniuntō | |
| passive | present | — | ēmūnīre | — | — | ēmūnīminī | — |
| future | — | ēmūnītor | ēmūnītor | — | — | ēmūniuntor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | ēmūnīre | ēmūnīvisse, ēmūniisse | ēmūnītūrum esse | ēmūnīrī | ēmūnītum esse | ēmūnītum īrī | |
| participles | ēmūniēns | — | ēmūnītūrus | — | ēmūnītus | ēmūniendus, ēmūniundus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| ēmūniendī | ēmūniendō | ēmūniendum | ēmūniendō | ēmūnītum | ēmūnītū | ||
References
- emunio in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- emunio in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- emunio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette