emundo
Latin
Etymology
ex- + mundo
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /eːˈmun.doː/, [eːˈmʊn.doː]
Verb
ēmundō (present infinitive ēmundāre, perfect active ēmundāvī, supine ēmundātum); first conjugation
- I clean or cleanse thoroughly
Inflection
| Conjugation of emundo (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ēmundō | ēmundās | ēmundat | ēmundāmus | ēmundātis | ēmundant |
| imperfect | ēmundābam | ēmundābās | ēmundābat | ēmundābāmus | ēmundābātis | ēmundābant | |
| future | ēmundābō | ēmundābis | ēmundābit | ēmundābimus | ēmundābitis | ēmundābunt | |
| perfect | ēmundāvī | ēmundāvistī | ēmundāvit | ēmundāvimus | ēmundāvistis | ēmundāvērunt, ēmundāvēre | |
| pluperfect | ēmundāveram | ēmundāverās | ēmundāverat | ēmundāverāmus | ēmundāverātis | ēmundāverant | |
| future perfect | ēmundāverō | ēmundāveris | ēmundāverit | ēmundāverimus | ēmundāveritis | ēmundāverint | |
| passive | present | ēmundor | ēmundāris, ēmundāre | ēmundātur | ēmundāmur | ēmundāminī | ēmundantur |
| imperfect | ēmundābar | ēmundābāris, ēmundābāre | ēmundābātur | ēmundābāmur | ēmundābāminī | ēmundābantur | |
| future | ēmundābor | ēmundāberis, ēmundābere | ēmundābitur | ēmundābimur | ēmundābiminī | ēmundābuntur | |
| perfect | ēmundātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | ēmundātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | ēmundātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ēmundem | ēmundēs | ēmundet | ēmundēmus | ēmundētis | ēmundent |
| imperfect | ēmundārem | ēmundārēs | ēmundāret | ēmundārēmus | ēmundārētis | ēmundārent | |
| perfect | ēmundāverim | ēmundāverīs | ēmundāverit | ēmundāverimus | ēmundāveritis | ēmundāverint | |
| pluperfect | ēmundāvissem | ēmundāvissēs | ēmundāvisset | ēmundāvissēmus | ēmundāvissētis | ēmundāvissent | |
| passive | present | ēmunder | ēmundēris, ēmundēre | ēmundētur | ēmundēmur | ēmundēminī | ēmundentur |
| imperfect | ēmundārer | ēmundārēris, ēmundārēre | ēmundārētur | ēmundārēmur | ēmundārēminī | ēmundārentur | |
| perfect | ēmundātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | ēmundātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | ēmundā | — | — | ēmundāte | — |
| future | — | ēmundātō | ēmundātō | — | ēmundātōte | ēmundantō | |
| passive | present | — | ēmundāre | — | — | ēmundāminī | — |
| future | — | ēmundātor | ēmundātor | — | — | ēmundantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | ēmundāre | ēmundāvisse | ēmundātūrus esse | ēmundārī | ēmundātus esse | ēmundātum īrī | |
| participles | ēmundāns | — | ēmundātūrus | — | ēmundātus | ēmundandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| ēmundāre | ēmundandī | ēmundandō | ēmundandum | ēmundātum | ēmundātū | ||
Descendants
- French: émonder
- Norman: êmonder (Jersey)
References
- emundo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- emundo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette