emollio
Latin
Etymology
From molliō, from mollis.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /eːˈmol.li.oː/, [eːˈmɔl.li.oː]
Verb
ēmolliō (present infinitive ēmollīre, perfect active ēmollīvī, supine ēmollitum); fourth conjugation
- I soften
- I enervate
- (figuratively) I (take) shelter behind
Inflection
| Conjugation of emollio (fourth conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ēmolliō | ēmollīs | ēmollit | ēmollīmus | ēmollītis | ēmolliunt |
| imperfect | ēmolliēbam | ēmolliēbās | ēmolliēbat | ēmolliēbāmus | ēmolliēbātis | ēmolliēbant | |
| future | ēmolliam | ēmolliēs | ēmolliet | ēmolliēmus | ēmolliētis | ēmollient | |
| perfect | ēmollīvī | ēmollīvistī | ēmollīvit | ēmollīvimus | ēmollīvistis | ēmollīvērunt, ēmollīvēre | |
| pluperfect | ēmollīveram | ēmollīverās | ēmollīverat | ēmollīverāmus | ēmollīverātis | ēmollīverant | |
| future perfect | ēmollīverō | ēmollīveris | ēmollīverit | ēmollīverimus | ēmollīveritis | ēmollīverint | |
| passive | present | ēmollior | ēmollīris, ēmollīre | ēmollītur | ēmollīmur | ēmollīminī | ēmolliuntur |
| imperfect | ēmolliēbar | ēmolliēbāris, ēmolliēbāre | ēmolliēbātur | ēmolliēbāmur | ēmolliēbāminī | ēmolliēbantur | |
| future | ēmolliar | ēmolliēris, ēmolliēre | ēmolliētur | ēmolliēmur | ēmolliēminī | ēmollientur | |
| perfect | ēmollītus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | ēmollītus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | ēmollītus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ēmolliam | ēmolliās | ēmolliat | ēmolliāmus | ēmolliātis | ēmolliant |
| imperfect | ēmollīrem | ēmollīrēs | ēmollīret | ēmollīrēmus | ēmollīrētis | ēmollīrent | |
| perfect | ēmollīverim | ēmollīverīs | ēmollīverit | ēmollīverimus | ēmollīveritis | ēmollīverint | |
| pluperfect | ēmollīvissem | ēmollīvissēs | ēmollīvisset | ēmollīvissēmus | ēmollīvissētis | ēmollīvissent | |
| passive | present | ēmolliar | ēmolliāris, ēmolliāre | ēmolliātur | ēmolliāmur | ēmolliāminī | ēmolliantur |
| imperfect | ēmollīrer | ēmollīrēris, ēmollīrēre | ēmollīrētur | ēmollīrēmur | ēmollīrēminī | ēmollīrentur | |
| perfect | ēmollītus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | ēmollītus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | ēmollī | — | — | ēmollīte | — |
| future | — | ēmollītō | ēmollītō | — | ēmollītōte | ēmolliuntō | |
| passive | present | — | ēmollīre | — | — | ēmollīminī | — |
| future | — | ēmollītor | ēmollītor | — | — | ēmolliuntor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | ēmollīre | ēmollīvisse | ēmollītūrus esse | ēmollīrī | ēmollītus esse | ēmollītum īrī | |
| participles | ēmolliēns | — | ēmollītūrus | — | ēmollītus | ēmolliendus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| ēmollīre | ēmolliendī | ēmolliendō | ēmolliendum | ēmollītum | ēmollītū | ||
Related terms
- emollescō
- amollir
References
- emollio in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- emollio in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- emollio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette