emodulor

emodulor

Latin

Etymology

From ex + modulor.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /eːˈmo.du.lor/, [eːˈmɔ.dʊ.ɫɔr]

Verb

ēmodulor (present infinitive ēmodulārī, perfect active ēmodulātus sum); first conjugation, deponent

1. to sing, to modulate

Conjugation

Conjugation of ēmodulor (first conjugation, deponent)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēmodulor	ēmodulāris, ēmodulāre	ēmodulātur	ēmodulāmur	ēmodulāminī	ēmodulantur
	imperfect	ēmodulābar	ēmodulābāris, ēmodulābāre	ēmodulābātur	ēmodulābāmur	ēmodulābāminī	ēmodulābantur
	future	ēmodulābor	ēmodulāberis, ēmodulābere	ēmodulābitur	ēmodulābimur	ēmodulābiminī	ēmodulābuntur
	perfect	ēmodulātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēmodulātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēmodulātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēmoduler	ēmodulēris, ēmodulēre	ēmodulētur	ēmodulēmur	ēmodulēminī	ēmodulentur
	imperfect	ēmodulārer	ēmodulārēris, ēmodulārēre	ēmodulārētur	ēmodulārēmur	ēmodulārēminī	ēmodulārentur
	perfect	ēmodulātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēmodulātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēmodulāre	—	—	ēmodulāminī	—
	future	—	ēmodulātor	ēmodulātor	—	—	ēmodulantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēmodulārī	ēmodulātum esse	ēmodulātūrum esse	—	—	—
participles		ēmodulāns	ēmodulātus	ēmodulātūrus	—	—	ēmodulandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēmodulandī	ēmodulandō	ēmodulandum	ēmodulandō	ēmodulātum	ēmodulātū