eluctatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of ēluctor.
Participle
ēluctātus m (feminine ēluctāta, neuter ēluctātum); first/second declension
- struggled out of
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ēluctātus | ēluctāta | ēluctātum | ēluctātī | ēluctātae | ēluctāta | |
| Genitive | ēluctātī | ēluctātae | ēluctātī | ēluctātōrum | ēluctātārum | ēluctātōrum | |
| Dative | ēluctātō | ēluctātae | ēluctātō | ēluctātīs | ēluctātīs | ēluctātīs | |
| Accusative | ēluctātum | ēluctātam | ēluctātum | ēluctātōs | ēluctātās | ēluctāta | |
| Ablative | ēluctātō | ēluctātā | ēluctātō | ēluctātīs | ēluctātīs | ēluctātīs | |
| Vocative | ēluctāte | ēluctāta | ēluctātum | ēluctātī | ēluctātae | ēluctāta | |