elisus

elisus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēlīdō.

Participle

ēlīsus m (feminine ēlīsa, neuter ēlīsum); first/second declension

1. knocked out
2. forced out
3. shattered, crushed

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	ēlīsus	ēlīsa	ēlīsum		ēlīsī	ēlīsae	ēlīsa
Genitive	ēlīsī	ēlīsae	ēlīsī		ēlīsōrum	ēlīsārum	ēlīsōrum
Dative	ēlīsō	ēlīsae	ēlīsō		ēlīsīs	ēlīsīs	ēlīsīs
Accusative	ēlīsum	ēlīsam	ēlīsum		ēlīsōs	ēlīsās	ēlīsa
Ablative	ēlīsō	ēlīsā	ēlīsō		ēlīsīs	ēlīsīs	ēlīsīs
Vocative	ēlīse	ēlīsa	ēlīsum		ēlīsī	ēlīsae	ēlīsa

Descendants

• Italian: liso

References

• elisus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• elisus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• elisus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette