aestuatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of aestuō.
Participle
aestuātus m (feminine aestuāta, neuter aestuātum); first/second declension
- agitated
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | aestuātus | aestuāta | aestuātum | aestuātī | aestuātae | aestuāta | |
| Genitive | aestuātī | aestuātae | aestuātī | aestuātōrum | aestuātārum | aestuātōrum | |
| Dative | aestuātō | aestuātae | aestuātō | aestuātīs | aestuātīs | aestuātīs | |
| Accusative | aestuātum | aestuātam | aestuātum | aestuātōs | aestuātās | aestuāta | |
| Ablative | aestuātō | aestuātā | aestuātō | aestuātīs | aestuātīs | aestuātīs | |
| Vocative | aestuāte | aestuāta | aestuātum | aestuātī | aestuātae | aestuāta | |