aduno
See also: adunò
Italian
Verb
aduno
- first-person singular present indicative of adunare
Latin
Etymology
From ad- + ūnus (“one, single, sole”) + -ō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /aˈduː.noː/
Verb
adūnō (present infinitive adūnāre, perfect active adūnāvī, supine adūnātum); first conjugation
- I unite, make one.
Inflection
| Conjugation of aduno (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | adūnō | adūnās | adūnat | adūnāmus | adūnātis | adūnant |
| imperfect | adūnābam | adūnābās | adūnābat | adūnābāmus | adūnābātis | adūnābant | |
| future | adūnābō | adūnābis | adūnābit | adūnābimus | adūnābitis | adūnābunt | |
| perfect | adūnāvī | adūnāvistī | adūnāvit | adūnāvimus | adūnāvistis | adūnāvērunt, adūnāvēre | |
| pluperfect | adūnāveram | adūnāverās | adūnāverat | adūnāverāmus | adūnāverātis | adūnāverant | |
| future perfect | adūnāverō | adūnāveris | adūnāverit | adūnāverimus | adūnāveritis | adūnāverint | |
| passive | present | adūnor | adūnāris, adūnāre | adūnātur | adūnāmur | adūnāminī | adūnantur |
| imperfect | adūnābar | adūnābāris, adūnābāre | adūnābātur | adūnābāmur | adūnābāminī | adūnābantur | |
| future | adūnābor | adūnāberis, adūnābere | adūnābitur | adūnābimur | adūnābiminī | adūnābuntur | |
| perfect | adūnātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | adūnātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | adūnātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | adūnem | adūnēs | adūnet | adūnēmus | adūnētis | adūnent |
| imperfect | adūnārem | adūnārēs | adūnāret | adūnārēmus | adūnārētis | adūnārent | |
| perfect | adūnāverim | adūnāverīs | adūnāverit | adūnāverimus | adūnāveritis | adūnāverint | |
| pluperfect | adūnāvissem | adūnāvissēs | adūnāvisset | adūnāvissēmus | adūnāvissētis | adūnāvissent | |
| passive | present | adūner | adūnēris, adūnēre | adūnētur | adūnēmur | adūnēminī | adūnentur |
| imperfect | adūnārer | adūnārēris, adūnārēre | adūnārētur | adūnārēmur | adūnārēminī | adūnārentur | |
| perfect | adūnātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | adūnātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | adūnā | — | — | adūnāte | — |
| future | — | adūnātō | adūnātō | — | adūnātōte | adūnantō | |
| passive | present | — | adūnāre | — | — | adūnāminī | — |
| future | — | adūnātor | adūnātor | — | — | adūnantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | adūnāre | adūnāvisse | adūnātūrus esse | adūnārī | adūnātus esse | adūnātum īrī | |
| participles | adūnāns | — | adūnātūrus | — | adūnātus | adūnandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| adūnāre | adūnandī | adūnandō | adūnandum | adūnātum | adūnātū | ||
Descendants
- Aromanian: adun, adunari
- Italian: adunare
- Mozarabic: adunnare
- arabic script: ادُنّارَا
- hebrew script: אדוננארה
- Romanian: aduna, adunare
- Spanish: aunar
References
- aduno in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- aduno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette