drosmīgs
Latvian
Etymology
From drosme (“courage”) + -īgs.
Adjective
drosmīgs (definite drosmīgais, comparative drosmīgāks, superlative visdrosmīgākais, adverb drosmīgi)
- brave, courageous (who has courage, who is fearless)
- drosmīgs cilvēks ― courageous person
- drosmīgs cīnītājs ― brave fighter
- izaudzināt drosmīgu dēlu ― to raise a brave son
- ūdrs ir drosmīgs zvēriņš ― the otter is a brave little beast
- brave, courageous (which shows, is motivated by courage)
- drosmīga doma, ideja ― courageous thought, idea
- drosmīga uzstāšanās ― courageous speech
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of drosmīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | drosmīgs | drosmīgi | drosmīga | drosmīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | drosmīgu | drosmīgus | drosmīgu | drosmīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | drosmīga | drosmīgu | drosmīgas | drosmīgu | |||||
| dative (datīvs) | drosmīgam | drosmīgiem | drosmīgai | drosmīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | drosmīgu | drosmīgiem | drosmīgu | drosmīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | drosmīgā | drosmīgos | drosmīgā | drosmīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||
Antonyms
- bailīgs
- bikls
- kautrīgs
Derived terms
- drosmīgums