divulgaturus
Latin
Etymology
Future active participle of dīvulgō.
Participle
dīvulgātūrus m (feminine dīvulgātūra, neuter dīvulgātūrum); first/second declension
- about to divulge
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dīvulgātūrus | dīvulgātūra | dīvulgātūrum | dīvulgātūrī | dīvulgātūrae | dīvulgātūra | |
| Genitive | dīvulgātūrī | dīvulgātūrae | dīvulgātūrī | dīvulgātūrōrum | dīvulgātūrārum | dīvulgātūrōrum | |
| Dative | dīvulgātūrō | dīvulgātūrae | dīvulgātūrō | dīvulgātūrīs | dīvulgātūrīs | dīvulgātūrīs | |
| Accusative | dīvulgātūrum | dīvulgātūram | dīvulgātūrum | dīvulgātūrōs | dīvulgātūrās | dīvulgātūra | |
| Ablative | dīvulgātūrō | dīvulgātūrā | dīvulgātūrō | dīvulgātūrīs | dīvulgātūrīs | dīvulgātūrīs | |
| Vocative | dīvulgātūre | dīvulgātūra | dīvulgātūrum | dīvulgātūrī | dīvulgātūrae | dīvulgātūra | |