divolgo
Italian
Verb
divolgo
- first-person singular present indicative of divolgere
Latin
Verb
dīvolgō (present infinitive dīvolgāre, perfect active dīvolgāvī, supine dīvolgātum); first conjugation
- Alternative form of dīvulgō
Inflection
| Conjugation of divolgo (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dīvolgō | dīvolgās | dīvolgat | dīvolgāmus | dīvolgātis | dīvolgant |
| imperfect | dīvolgābam | dīvolgābās | dīvolgābat | dīvolgābāmus | dīvolgābātis | dīvolgābant | |
| future | dīvolgābō | dīvolgābis | dīvolgābit | dīvolgābimus | dīvolgābitis | dīvolgābunt | |
| perfect | dīvolgāvī | dīvolgāvistī | dīvolgāvit | dīvolgāvimus | dīvolgāvistis | dīvolgāvērunt, dīvolgāvēre | |
| pluperfect | dīvolgāveram | dīvolgāverās | dīvolgāverat | dīvolgāverāmus | dīvolgāverātis | dīvolgāverant | |
| future perfect | dīvolgāverō | dīvolgāveris | dīvolgāverit | dīvolgāverimus | dīvolgāveritis | dīvolgāverint | |
| passive | present | dīvolgor | dīvolgāris, dīvolgāre | dīvolgātur | dīvolgāmur | dīvolgāminī | dīvolgantur |
| imperfect | dīvolgābar | dīvolgābāris, dīvolgābāre | dīvolgābātur | dīvolgābāmur | dīvolgābāminī | dīvolgābantur | |
| future | dīvolgābor | dīvolgāberis, dīvolgābere | dīvolgābitur | dīvolgābimur | dīvolgābiminī | dīvolgābuntur | |
| perfect | dīvolgātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | dīvolgātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | dīvolgātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dīvolgem | dīvolgēs | dīvolget | dīvolgēmus | dīvolgētis | dīvolgent |
| imperfect | dīvolgārem | dīvolgārēs | dīvolgāret | dīvolgārēmus | dīvolgārētis | dīvolgārent | |
| perfect | dīvolgāverim | dīvolgāverīs | dīvolgāverit | dīvolgāverimus | dīvolgāveritis | dīvolgāverint | |
| pluperfect | dīvolgāvissem | dīvolgāvissēs | dīvolgāvisset | dīvolgāvissēmus | dīvolgāvissētis | dīvolgāvissent | |
| passive | present | dīvolger | dīvolgēris, dīvolgēre | dīvolgētur | dīvolgēmur | dīvolgēminī | dīvolgentur |
| imperfect | dīvolgārer | dīvolgārēris, dīvolgārēre | dīvolgārētur | dīvolgārēmur | dīvolgārēminī | dīvolgārentur | |
| perfect | dīvolgātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | dīvolgātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dīvolgā | — | — | dīvolgāte | — |
| future | — | dīvolgātō | dīvolgātō | — | dīvolgātōte | dīvolgantō | |
| passive | present | — | dīvolgāre | — | — | dīvolgāminī | — |
| future | — | dīvolgātor | dīvolgātor | — | — | dīvolgantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dīvolgāre | dīvolgāvisse | dīvolgātūrus esse | dīvolgārī | dīvolgātus esse | dīvolgātum īrī | |
| participles | dīvolgāns | — | dīvolgātūrus | — | dīvolgātus | dīvolgandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| dīvolgāre | dīvolgandī | dīvolgandō | dīvolgandum | dīvolgātum | dīvolgātū | ||
References
- divolgo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers