divertens
Latin
Etymology
Present participle of dīvertō.
Participle
dīvertēns m or f or n (genitive dīvertentis); third declension
- separating
- diverting
- digressing
- opposing
- divorcing
Declension
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | dīvertēns | dīvertēns | dīvertentēs | dīvertentia | |
| Genitive | dīvertentis | dīvertentis | dīvertentium | dīvertentium | |
| Dative | dīvertentī | dīvertentī | dīvertentibus | dīvertentibus | |
| Accusative | dīvertentem | dīvertēns | dīvertentēs, dīvertentīs | dīvertentia | |
| Ablative | dīvertente, dīvertentī1 | dīvertente, dīvertentī1 | dīvertentibus | dīvertentibus | |
| Vocative | dīvertēns | dīvertēns | dīvertentēs | dīvertentia | |
1When used purely as an adjective.