distenturus
Latin
Etymology
Future active participle of distineō
Participle
distentūrus m (feminine distentūra, neuter distentūrum); first/second declension
- about to separate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | distentūrus | distentūra | distentūrum | distentūrī | distentūrae | distentūra | |
| Genitive | distentūrī | distentūrae | distentūrī | distentūrōrum | distentūrārum | distentūrōrum | |
| Dative | distentūrō | distentūrae | distentūrō | distentūrīs | distentūrīs | distentūrīs | |
| Accusative | distentūrum | distentūram | distentūrum | distentūrōs | distentūrās | distentūra | |
| Ablative | distentūrō | distentūrā | distentūrō | distentūrīs | distentūrīs | distentūrīs | |
| Vocative | distentūre | distentūra | distentūrum | distentūrī | distentūrae | distentūra | |