dissipaturus
Latin
Etymology
Future active participle of dissipō.
Participle
dissipātūrus m (feminine dissipātūra, neuter dissipātūrum); first/second declension
- about to scatter, disperse, squander
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dissipātūrus | dissipātūra | dissipātūrum | dissipātūrī | dissipātūrae | dissipātūra | |
| Genitive | dissipātūrī | dissipātūrae | dissipātūrī | dissipātūrōrum | dissipātūrārum | dissipātūrōrum | |
| Dative | dissipātūrō | dissipātūrae | dissipātūrō | dissipātūrīs | dissipātūrīs | dissipātūrīs | |
| Accusative | dissipātūrum | dissipātūram | dissipātūrum | dissipātūrōs | dissipātūrās | dissipātūra | |
| Ablative | dissipātūrō | dissipātūrā | dissipātūrō | dissipātūrīs | dissipātūrīs | dissipātūrīs | |
| Vocative | dissipātūre | dissipātūra | dissipātūrum | dissipātūrī | dissipātūrae | dissipātūra | |