disseminatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dissēminō.
Participle
dissēminātus m (feminine dissēmināta, neuter dissēminātum); first/second declension
- broadcast, disseminated
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dissēminātus | dissēmināta | dissēminātum | dissēminātī | dissēminātae | dissēmināta | |
| Genitive | dissēminātī | dissēminātae | dissēminātī | dissēminātōrum | dissēminātārum | dissēminātōrum | |
| Dative | dissēminātō | dissēminātae | dissēminātō | dissēminātīs | dissēminātīs | dissēminātīs | |
| Accusative | dissēminātum | dissēminātam | dissēminātum | dissēminātōs | dissēminātās | dissēmināta | |
| Ablative | dissēminātō | dissēminātā | dissēminātō | dissēminātīs | dissēminātīs | dissēminātīs | |
| Vocative | dissēmināte | dissēmināta | dissēminātum | dissēminātī | dissēminātae | dissēmināta | |