dispensaturus
Latin
Etymology
Future active participle of dispensō.
Participle
dispensātūrus m (feminine dispensātūra, neuter dispensātūrum); first/second declension
- about to dispense; manage
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dispensātūrus | dispensātūra | dispensātūrum | dispensātūrī | dispensātūrae | dispensātūra | |
| Genitive | dispensātūrī | dispensātūrae | dispensātūrī | dispensātūrōrum | dispensātūrārum | dispensātūrōrum | |
| Dative | dispensātūrō | dispensātūrae | dispensātūrō | dispensātūrīs | dispensātūrīs | dispensātūrīs | |
| Accusative | dispensātūrum | dispensātūram | dispensātūrum | dispensātūrōs | dispensātūrās | dispensātūra | |
| Ablative | dispensātūrō | dispensātūrā | dispensātūrō | dispensātūrīs | dispensātūrīs | dispensātūrīs | |
| Vocative | dispensātūre | dispensātūra | dispensātūrum | dispensātūrī | dispensātūrae | dispensātūra | |