dinosco
Latin
Etymology
From dis- + nōscō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /diːˈnoːs.koː/
Verb
dīnōscō (present infinitive dīnōscere, perfect active dīnōvī, supine dīnōtum); third conjugation
- I discern, distinguish
Inflection
Conjugation of dinosco (third conjugation) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | dīnōscō | dīnōscis | dīnōscit | dīnōscimus | dīnōscitis | dīnōscunt |
imperfect | dīnōscēbam | dīnōscēbās | dīnōscēbat | dīnōscēbāmus | dīnōscēbātis | dīnōscēbant | |
future | dīnōscam | dīnōscēs | dīnōscet | dīnōscēmus | dīnōscētis | dīnōscent | |
perfect | dīnōvī | dīnōvistī | dīnōvit | dīnōvimus | dīnōvistis | dīnōvērunt, dīnōvēre | |
pluperfect | dīnōveram | dīnōverās | dīnōverat | dīnōverāmus | dīnōverātis | dīnōverant | |
future perfect | dīnōverō | dīnōveris | dīnōverit | dīnōverimus | dīnōveritis | dīnōverint | |
passive | present | dīnōscor | dīnōsceris, dīnōscere | dīnōscitur | dīnōscimur | dīnōsciminī | dīnōscuntur |
imperfect | dīnōscēbar | dīnōscēbāris, dīnōscēbāre | dīnōscēbātur | dīnōscēbāmur | dīnōscēbāminī | dīnōscēbantur | |
future | dīnōscar | dīnōscēris, dīnōscēre | dīnōscētur | dīnōscēmur | dīnōscēminī | dīnōscentur | |
perfect | dīnōtus + present active indicative of sum | ||||||
pluperfect | dīnōtus + imperfect active indicative of sum | ||||||
future perfect | dīnōtus + future active indicative of sum | ||||||
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | dīnōscam | dīnōscās | dīnōscat | dīnōscāmus | dīnōscātis | dīnōscant |
imperfect | dīnōscerem | dīnōscerēs | dīnōsceret | dīnōscerēmus | dīnōscerētis | dīnōscerent | |
perfect | dīnōverim | dīnōverīs | dīnōverit | dīnōverimus | dīnōveritis | dīnōverint | |
pluperfect | dīnōvissem | dīnōvissēs | dīnōvisset | dīnōvissēmus | dīnōvissētis | dīnōvissent | |
passive | present | dīnōscar | dīnōscāris, dīnōscāre | dīnōscātur | dīnōscāmur | dīnōscāminī | dīnōscantur |
imperfect | dīnōscerer | dīnōscerēris, dīnōscerēre | dīnōscerētur | dīnōscerēmur | dīnōscerēminī | dīnōscerentur | |
perfect | dīnōtus + present active subjunctive of sum | ||||||
pluperfect | dīnōtus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | dīnōsce | — | — | dīnōscite | — |
future | — | dīnōscitō | dīnōscitō | — | dīnōscitōte | dīnōscuntō | |
passive | present | — | dīnōscere | — | — | dīnōsciminī | — |
future | — | dīnōscitor | dīnōscitor | — | — | dīnōscuntor | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | dīnōscere | dīnōvisse | dīnōtūrus esse | dīnōscī | dīnōtus esse | dīnōtum īrī | |
participles | dīnōscēns | — | dīnōtūrus | — | dīnōtus | dīnōscendus | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
dīnōscere | dīnōscendī | dīnōscendō | dīnōscendum | dīnōtum | dīnōtū |
References
- dinosco in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- dinosco in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- dinosco in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette