dijugatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dījugō
Participle
dījugātus (feminine dījugāta, neuter dījugātum); first/second-declension participle
- separated
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dījugātus | dījugāta | dījugātum | dījugātī | dījugātae | dījugāta | |
| Genitive | dījugātī | dījugātae | dījugātī | dījugātōrum | dījugātārum | dījugātōrum | |
| Dative | dījugātō | dījugātō | dījugātīs | ||||
| Accusative | dījugātum | dījugātam | dījugātum | dījugātōs | dījugātās | dījugāta | |
| Ablative | dījugātō | dījugātā | dījugātō | dījugātīs | |||
| Vocative | dījugāte | dījugāta | dījugātum | dījugātī | dījugātae | dījugāta | |