dignaturus
Latin
Etymology
Future active participle of dignō.
Participle
dignatūrus m (feminine dignatūra, neuter dignatūrum); first/second declension
- about to deign
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dignatūrus | dignatūra | dignatūrum | dignatūrī | dignatūrae | dignatūra | |
| Genitive | dignatūrī | dignatūrae | dignatūrī | dignatūrōrum | dignatūrārum | dignatūrōrum | |
| Dative | dignatūrō | dignatūrae | dignatūrō | dignatūrīs | dignatūrīs | dignatūrīs | |
| Accusative | dignatūrum | dignatūram | dignatūrum | dignatūrōs | dignatūrās | dignatūra | |
| Ablative | dignatūrō | dignatūrā | dignatūrō | dignatūrīs | dignatūrīs | dignatūrīs | |
| Vocative | dignatūre | dignatūra | dignatūrum | dignatūrī | dignatūrae | dignatūra | |