adprobaturus
Latin
Etymology
Future active participle of adprobō.
Participle
adprobātūrus m (feminine adprobātūra, neuter adprobātūrum); first/second declension
- Alternative form of approbāturus
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | adprobātūrus | adprobātūra | adprobātūrum | adprobātūrī | adprobātūrae | adprobātūra | |
| Genitive | adprobātūrī | adprobātūrae | adprobātūrī | adprobātūrōrum | adprobātūrārum | adprobātūrōrum | |
| Dative | adprobātūrō | adprobātūrae | adprobātūrō | adprobātūrīs | adprobātūrīs | adprobātūrīs | |
| Accusative | adprobātūrum | adprobātūram | adprobātūrum | adprobātūrōs | adprobātūrās | adprobātūra | |
| Ablative | adprobātūrō | adprobātūrā | adprobātūrō | adprobātūrīs | adprobātūrīs | adprobātūrīs | |
| Vocative | adprobātūre | adprobātūra | adprobātūrum | adprobātūrī | adprobātūrae | adprobātūra | |