devoratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dēvorō.
Participle
dēvorātus m (feminine dēvorāta, neuter dēvorātum); first/second declension
- swallowed, devoured
- absorbed
- consumed
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēvorātus | dēvorāta | dēvorātum | dēvorātī | dēvorātae | dēvorāta | |
| Genitive | dēvorātī | dēvorātae | dēvorātī | dēvorātōrum | dēvorātārum | dēvorātōrum | |
| Dative | dēvorātō | dēvorātae | dēvorātō | dēvorātīs | dēvorātīs | dēvorātīs | |
| Accusative | dēvorātum | dēvorātam | dēvorātum | dēvorātōs | dēvorātās | dēvorāta | |
| Ablative | dēvorātō | dēvorātā | dēvorātō | dēvorātīs | dēvorātīs | dēvorātīs | |
| Vocative | dēvorāte | dēvorāta | dēvorātum | dēvorātī | dēvorātae | dēvorāta | |