devolo
Latin
Etymology
From dē- + volō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈdeː.wo.loː/, [ˈdeː.wɔ.ɫoː]
Verb
dēvolō (present infinitive dēvolāre, perfect active dēvolāvī, supine dēvolātum); first conjugation
- I fly down or away
Inflection
| Conjugation of devolo (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēvolō | dēvolās | dēvolat | dēvolāmus | dēvolātis | dēvolant |
| imperfect | dēvolābam | dēvolābās | dēvolābat | dēvolābāmus | dēvolābātis | dēvolābant | |
| future | dēvolābō | dēvolābis | dēvolābit | dēvolābimus | dēvolābitis | dēvolābunt | |
| perfect | dēvolāvī | dēvolāvistī, dēvolāsti1 | dēvolāvit | dēvolāvimus | dēvolāvistis, dēvolāstis1 | dēvolāvērunt, dēvolāvēre | |
| pluperfect | dēvolāveram | dēvolāverās | dēvolāverat | dēvolāverāmus | dēvolāverātis | dēvolāverant | |
| future perfect | dēvolāverō | dēvolāveris | dēvolāverit | dēvolāverimus | dēvolāveritis | dēvolāverint | |
| passive | present | dēvolor | dēvolāris, dēvolāre | dēvolātur | dēvolāmur | dēvolāminī | dēvolantur |
| imperfect | dēvolābar | dēvolābāris, dēvolābāre | dēvolābātur | dēvolābāmur | dēvolābāminī | dēvolābantur | |
| future | dēvolābor | dēvolāberis, dēvolābere | dēvolābitur | dēvolābimur | dēvolābiminī | dēvolābuntur | |
| perfect | dēvolātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | dēvolātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | dēvolātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēvolem | dēvolēs | dēvolet | dēvolēmus | dēvolētis | dēvolent |
| imperfect | dēvolārem | dēvolārēs | dēvolāret | dēvolārēmus | dēvolārētis | dēvolārent | |
| perfect | dēvolāverim | dēvolāverīs | dēvolāverit | dēvolāverimus | dēvolāveritis | dēvolāverint | |
| pluperfect | dēvolāvissem, dēvolāssem1 | dēvolāvissēs, dēvolāsses1 | dēvolāvisset, dēvolāsset1 | dēvolāvissēmus, dēvolāssemus1 | dēvolāvissētis, dēvolāssetis1 | dēvolāvissent, dēvolāssent1 | |
| passive | present | dēvoler | dēvolēris, dēvolēre | dēvolētur | dēvolēmur | dēvolēminī | dēvolentur |
| imperfect | dēvolārer | dēvolārēris, dēvolārēre | dēvolārētur | dēvolārēmur | dēvolārēminī | dēvolārentur | |
| perfect | dēvolātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | dēvolātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dēvolā | — | — | dēvolāte | — |
| future | — | dēvolātō | dēvolātō | — | dēvolātōte | dēvolantō | |
| passive | present | — | dēvolāre | — | — | dēvolāminī | — |
| future | — | dēvolātor | dēvolātor | — | — | dēvolantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dēvolāre | dēvolāvisse, dēvolāsse1 | dēvolātūrus esse | dēvolārī | dēvolātus esse | dēvolātum īrī | |
| participles | dēvolāns | — | dēvolātūrus | — | dēvolātus | dēvolandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| dēvolāre | dēvolandī | dēvolandō | dēvolandum | dēvolātum | dēvolātū | ||
1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.
References
- devolo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- devolo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- devolo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette