detrectatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dētrectō.
Participle
dētrectātus (feminine dētrectāta, neuter dētrectātum); first/second-declension participle
- refused
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dētrectātus | dētrectāta | dētrectātum | dētrectātī | dētrectātae | dētrectāta | |
| Genitive | dētrectātī | dētrectātae | dētrectātī | dētrectātōrum | dētrectātārum | dētrectātōrum | |
| Dative | dētrectātō | dētrectātō | dētrectātīs | ||||
| Accusative | dētrectātum | dētrectātam | dētrectātum | dētrectātōs | dētrectātās | dētrectāta | |
| Ablative | dētrectātō | dētrectātā | dētrectātō | dētrectātīs | |||
| Vocative | dētrectāte | dētrectāta | dētrectātum | dētrectātī | dētrectātae | dētrectāta | |
References
- detrectatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
- detrectatus in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700, pre-publication website, 2005-2016