detestatus

detestatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dētestor

Participle

dētestātus m (feminine dētestāta, neuter dētestātum); first/second declension

1. cursed

Inflection

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	dētestātus	dētestāta	dētestātum		dētestātī	dētestātae	dētestāta
Genitive	dētestātī	dētestātae	dētestātī		dētestātōrum	dētestātārum	dētestātōrum
Dative	dētestātō	dētestātae	dētestātō		dētestātīs	dētestātīs	dētestātīs
Accusative	dētestātum	dētestātam	dētestātum		dētestātōs	dētestātās	dētestāta
Ablative	dētestātō	dētestātā	dētestātō		dētestātīs	dētestātīs	dētestātīs
Vocative	dētestāte	dētestāta	dētestātum		dētestātī	dētestātae	dētestāta

References

• detestatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers