designatus
German
Etymology
From Latin designatus.
Adjective
designatus (not comparable)
- designate
Further reading
- designatus in Duden online
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dēsignō.
Participle
dēsignātus m (feminine dēsignāta, neuter dēsignātum); first/second declension
- marked, designated
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēsignātus | dēsignāta | dēsignātum | dēsignātī | dēsignātae | dēsignāta | |
| Genitive | dēsignātī | dēsignātae | dēsignātī | dēsignātōrum | dēsignātārum | dēsignātōrum | |
| Dative | dēsignātō | dēsignātae | dēsignātō | dēsignātīs | dēsignātīs | dēsignātīs | |
| Accusative | dēsignātum | dēsignātam | dēsignātum | dēsignātōs | dēsignātās | dēsignāta | |
| Ablative | dēsignātō | dēsignātā | dēsignātō | dēsignātīs | dēsignātīs | dēsignātīs | |
| Vocative | dēsignāte | dēsignāta | dēsignātum | dēsignātī | dēsignātae | dēsignāta | |
Noun
dēsignāta f (genitive dēsignātae); first declension
- designate (appointed but not yet installed)
- expected (baby)
Inflection
First declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | dēsignāta | dēsignātae |
| Genitive | dēsignātae | dēsignātārum |
| Dative | dēsignātae | dēsignātīs |
| Accusative | dēsignātam | dēsignātās |
| Ablative | dēsignātā | dēsignātīs |
| Vocative | dēsignāta | dēsignātae |
References
- designatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers