desido
Latin
Etymology
dē- + sīdō (“to sit down, settle”)
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /deːˈsiː.doː/, [d̪eːˈs̠iːd̪oː]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /deˈsi.do/, [d̪ɛˈs̬iːd̪ɔ]
Verb
dēsīdō (present infinitive dēsīdere, perfect active dēsēdī or dēsīdī); third conjugation, no supine stem
- (intransitive) I sink, settle down, subside
Usage notes
Used of inanimate objects, particularly places.
Conjugation
| Conjugation of dēsīdō (third conjugation, no supine stem) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēsīdō | dēsīdis | dēsīdit | dēsīdimus | dēsīditis | dēsīdunt |
| imperfect | dēsīdēbam | dēsīdēbās | dēsīdēbat | dēsīdēbāmus | dēsīdēbātis | dēsīdēbant | |
| future | dēsīdam | dēsīdēs | dēsīdet | dēsīdēmus | dēsīdētis | dēsīdent | |
| perfect | dēsēdī, dēsīdī | dēsēdistī, dēsīdistī | dēsēdit, dēsīdit | dēsēdimus, dēsīdimus | dēsēdistis, dēsīdistis | dēsēdērunt, dēsēdēre, dēsīdērunt, dēsīdēre | |
| pluperfect | dēsēderam, dēsīderam | dēsēderās, dēsīderās | dēsēderat, dēsīderat | dēsēderāmus, dēsīderāmus | dēsēderātis, dēsīderātis | dēsēderant, dēsīderant | |
| future perfect | dēsēderō, dēsīderō | dēsēderis, dēsīderis | dēsēderit, dēsīderit | dēsēderimus, dēsīderimus | dēsēderitis, dēsīderitis | dēsēderint, dēsīderint | |
| passive | present | dēsīdor | dēsīderis, dēsīdere | dēsīditur | dēsīdimur | dēsīdiminī | dēsīduntur |
| imperfect | dēsīdēbar | dēsīdēbāris, dēsīdēbāre | dēsīdēbātur | dēsīdēbāmur | dēsīdēbāminī | dēsīdēbantur | |
| future | dēsīdar | dēsīdēris, dēsīdēre | dēsīdētur | dēsīdēmur | dēsīdēminī | dēsīdentur | |
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēsīdam | dēsīdās | dēsīdat | dēsīdāmus | dēsīdātis | dēsīdant |
| imperfect | dēsīderem | dēsīderēs | dēsīderet | dēsīderēmus | dēsīderētis | dēsīderent | |
| perfect | dēsēderim, dēsīderim | dēsēderīs, dēsīderīs | dēsēderit, dēsīderit | dēsēderīmus, dēsīderīmus | dēsēderītis, dēsīderītis | dēsēderint, dēsīderint | |
| pluperfect | dēsēdissem, dēsīdissem | dēsēdissēs, dēsīdissēs | dēsēdisset, dēsīdisset | dēsēdissēmus, dēsīdissēmus | dēsēdissētis, dēsīdissētis | dēsēdissent, dēsīdissent | |
| passive | present | dēsīdar | dēsīdāris, dēsīdāre | dēsīdātur | dēsīdāmur | dēsīdāminī | dēsīdantur |
| imperfect | dēsīderer | dēsīderēris, dēsīderēre | dēsīderētur | dēsīderēmur | dēsīderēminī | dēsīderentur | |
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dēsīde | — | — | dēsīdite | — |
| future | — | dēsīditō | dēsīditō | — | dēsīditōte | dēsīduntō | |
| passive | present | — | dēsīdere | — | — | dēsīdiminī | — |
| future | — | dēsīditor | dēsīditor | — | — | dēsīduntor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dēsīdere | dēsēdisse, dēsīdisse | — | dēsīdī | — | — | |
| participles | dēsīdēns | — | — | — | — | dēsīdendus, dēsīdundus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| dēsīdendī | dēsīdendō | dēsīdendum | dēsīdendō | — | — | ||
References
- desido in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- desido in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers