desecro
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈdeː.se.kroː/, [ˈd̪eːs̠ɛkroː] or IPA(key): /deːˈsek.roː/, [d̪eːˈs̠ɛkroː]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /ˈde.se.kro/, [ˈd̪ɛːs̬ekro] or IPA(key): /deˈsek.ro/, [d̪eˈs̬ɛkro]
Verb
dēsecrō (present infinitive dēsecrāre, perfect active dēsecrāvī, supine dēsecrātum); first conjugation
- Alternative form of dēsacrō
Conjugation
| Conjugation of dēsecrō (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēsecrō | dēsecrās | dēsecrat | dēsecrāmus | dēsecrātis | dēsecrant |
| imperfect | dēsecrābam | dēsecrābās | dēsecrābat | dēsecrābāmus | dēsecrābātis | dēsecrābant | |
| future | dēsecrābō | dēsecrābis | dēsecrābit | dēsecrābimus | dēsecrābitis | dēsecrābunt | |
| perfect | dēsecrāvī | dēsecrāvistī | dēsecrāvit | dēsecrāvimus | dēsecrāvistis | dēsecrāvērunt, dēsecrāvēre | |
| pluperfect | dēsecrāveram | dēsecrāverās | dēsecrāverat | dēsecrāverāmus | dēsecrāverātis | dēsecrāverant | |
| future perfect | dēsecrāverō | dēsecrāveris | dēsecrāverit | dēsecrāverimus | dēsecrāveritis | dēsecrāverint | |
| passive | present | dēsecror | dēsecrāris, dēsecrāre | dēsecrātur | dēsecrāmur | dēsecrāminī | dēsecrantur |
| imperfect | dēsecrābar | dēsecrābāris, dēsecrābāre | dēsecrābātur | dēsecrābāmur | dēsecrābāminī | dēsecrābantur | |
| future | dēsecrābor | dēsecrāberis, dēsecrābere | dēsecrābitur | dēsecrābimur | dēsecrābiminī | dēsecrābuntur | |
| perfect | dēsecrātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | dēsecrātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | dēsecrātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēsecrem | dēsecrēs | dēsecret | dēsecrēmus | dēsecrētis | dēsecrent |
| imperfect | dēsecrārem | dēsecrārēs | dēsecrāret | dēsecrārēmus | dēsecrārētis | dēsecrārent | |
| perfect | dēsecrāverim | dēsecrāverīs | dēsecrāverit | dēsecrāverīmus | dēsecrāverītis | dēsecrāverint | |
| pluperfect | dēsecrāvissem | dēsecrāvissēs | dēsecrāvisset | dēsecrāvissēmus | dēsecrāvissētis | dēsecrāvissent | |
| passive | present | dēsecrer | dēsecrēris, dēsecrēre | dēsecrētur | dēsecrēmur | dēsecrēminī | dēsecrentur |
| imperfect | dēsecrārer | dēsecrārēris, dēsecrārēre | dēsecrārētur | dēsecrārēmur | dēsecrārēminī | dēsecrārentur | |
| perfect | dēsecrātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | dēsecrātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dēsecrā | — | — | dēsecrāte | — |
| future | — | dēsecrātō | dēsecrātō | — | dēsecrātōte | dēsecrantō | |
| passive | present | — | dēsecrāre | — | — | dēsecrāminī | — |
| future | — | dēsecrātor | dēsecrātor | — | — | dēsecrantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dēsecrāre | dēsecrāvisse | dēsecrātūrum esse | dēsecrārī | dēsecrātum esse | dēsecrātum īrī | |
| participles | dēsecrāns | — | dēsecrātūrus | — | dēsecrātus | dēsecrandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| dēsecrandī | dēsecrandō | dēsecrandum | dēsecrandō | dēsecrātum | dēsecrātū | ||
References
- desecro in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- desecro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré Latin-Français, Hachette