adnitor

adnitor

Latin

Etymology

From ad- +‎ nītor.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /adˈniː.tor/, [adˈniː.tɔr]

Verb

adnītor (present infinitive adnītī, perfect active adnīsus sum); third conjugation, deponent

1. I lean or rest upon
2. I kneel
3. I strive, exert, try

Inflection

Conjugation of adnitor (third conjugation, deponent)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	adnītor	adnīteris, adnītere	adnītitur	adnītimur	adnītiminī	adnītuntur
	imperfect	adnītēbar	adnītēbāris, adnītēbāre	adnītēbātur	adnītēbāmur	adnītēbāminī	adnītēbantur
	future	adnītar	adnītēris, adnītēre	adnītētur	adnītēmur	adnītēminī	adnītentur
	perfect	adnīsus + present active indicative of sum
	pluperfect	adnīsus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	adnīsus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	adnītar	adnītāris, adnītāre	adnītātur	adnītāmur	adnītāminī	adnītantur
	imperfect	adnīterer	adnīterēris, adnīterēre	adnīterētur	adnīterēmur	adnīterēminī	adnīterentur
	perfect	adnīsus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	adnīsus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	adnītere	—	—	adnītiminī	—
	future	—	adnītitor	adnītitor	—	—	adnītuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		adnītī	adnīsus esse	adnīsūrus esse	—	—	—
participles		adnītēns	adnīsus	adnīsūrus	—	—	adnītendus
verbal nouns		gerund				supine
		nominative	genitive	dative/ablative	accusative	accusative	ablative
		adnītī	adnītendī	adnītendō	adnītendum	adnīsum	adnīsū

References

• adnitor in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers