desacro
Latin
Etymology
From dē- + sācrō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /deːˈsaː.kroː/
Verb
dēsācrō (present infinitive dēsācrāre, perfect active dēsācrāvī, supine dēsācrātum); first conjugation
- I consecrate, dedicate
- I devote
Inflection
| Conjugation of desacro (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēsācrō | dēsācrās | dēsācrat | dēsācrāmus | dēsācrātis | dēsācrant |
| imperfect | dēsācrābam | dēsācrābās | dēsācrābat | dēsācrābāmus | dēsācrābātis | dēsācrābant | |
| future | dēsācrābō | dēsācrābis | dēsācrābit | dēsācrābimus | dēsācrābitis | dēsācrābunt | |
| perfect | dēsācrāvī | dēsācrāvistī | dēsācrāvit | dēsācrāvimus | dēsācrāvistis | dēsācrāvērunt, dēsācrāvēre | |
| pluperfect | dēsācrāveram | dēsācrāverās | dēsācrāverat | dēsācrāverāmus | dēsācrāverātis | dēsācrāverant | |
| future perfect | dēsācrāverō | dēsācrāveris | dēsācrāverit | dēsācrāverimus | dēsācrāveritis | dēsācrāverint | |
| passive | present | dēsācror | dēsācrāris, dēsācrāre | dēsācrātur | dēsācrāmur | dēsācrāminī | dēsācrantur |
| imperfect | dēsācrābar | dēsācrābāris, dēsācrābāre | dēsācrābātur | dēsācrābāmur | dēsācrābāminī | dēsācrābantur | |
| future | dēsācrābor | dēsācrāberis, dēsācrābere | dēsācrābitur | dēsācrābimur | dēsācrābiminī | dēsācrābuntur | |
| perfect | dēsācrātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | dēsācrātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | dēsācrātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēsācrem | dēsācrēs | dēsācret | dēsācrēmus | dēsācrētis | dēsācrent |
| imperfect | dēsācrārem | dēsācrārēs | dēsācrāret | dēsācrārēmus | dēsācrārētis | dēsācrārent | |
| perfect | dēsācrāverim | dēsācrāverīs | dēsācrāverit | dēsācrāverimus | dēsācrāveritis | dēsācrāverint | |
| pluperfect | dēsācrāvissem | dēsācrāvissēs | dēsācrāvisset | dēsācrāvissēmus | dēsācrāvissētis | dēsācrāvissent | |
| passive | present | dēsācrer | dēsācrēris, dēsācrēre | dēsācrētur | dēsācrēmur | dēsācrēminī | dēsācrentur |
| imperfect | dēsācrārer | dēsācrārēris, dēsācrārēre | dēsācrārētur | dēsācrārēmur | dēsācrārēminī | dēsācrārentur | |
| perfect | dēsācrātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | dēsācrātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dēsācrā | — | — | dēsācrāte | — |
| future | — | dēsācrātō | dēsācrātō | — | dēsācrātōte | dēsācrantō | |
| passive | present | — | dēsācrāre | — | — | dēsācrāminī | — |
| future | — | dēsācrātor | dēsācrātor | — | — | dēsācrantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dēsācrāre | dēsācrāvisse | dēsācrātūrus esse | dēsācrārī | dēsācrātus esse | dēsācrātum īrī | |
| participles | dēsācrāns | — | dēsācrātūrus | — | dēsācrātus | dēsācrandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| nominative | genitive | dative/ablative | accusative | accusative | ablative | ||
| dēsācrāre | dēsācrandī | dēsācrandō | dēsācrandum | dēsācrātum | dēsācrātū | ||
References
- desacro in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- desacro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette