derivans
Latin
Etymology
Present participle of dērīvō.
Participle
dērīvāns m, f, n (genitive dērīvantis); third declension
- drawing off, diverting, deriving
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | dērīvāns | dērīvāns | dērīvantēs | dērīvantia | |
| Genitive | dērīvantis | dērīvantis | dērīvantium | dērīvantium | |
| Dative | dērīvantī | dērīvantī | dērīvantibus | dērīvantibus | |
| Accusative | dērīvantem | dērīvāns | dērīvantēs, dērīvantīs | dērīvantia | |
| Ablative | dērīvante, dērīvantī1 | dērīvante, dērīvantī1 | dērīvantibus | dērīvantibus | |
| Vocative | dērīvāns | dērīvāns | dērīvantēs | dērīvantia | |
1When used purely as an adjective.