derigesco
Latin
Etymology
dē- + rigēscō (“to stiffen”)
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /deː.riˈɡeːs.koː/, [d̪eːrɪˈɡeːs̠koː]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /de.riˈd͡ʒes.ko/, [d̪ɛriˈd͡ʒɛskɔ]
Verb
dērigēscō (present infinitive dērigēscere, perfect active dēriguī); third conjugation, no supine stem
- (intransitive) I become rigid, stiffen
- (intransitive) I curdle
Usage notes
Attested in perfect tenses only in Classical Latin.
Conjugation
| Conjugation of dērigēscō (third conjugation, no supine stem) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dērigēscō | dērigēscis | dērigēscit | dērigēscimus | dērigēscitis | dērigēscunt |
| imperfect | dērigēscēbam | dērigēscēbās | dērigēscēbat | dērigēscēbāmus | dērigēscēbātis | dērigēscēbant | |
| future | dērigēscam | dērigēscēs | dērigēscet | dērigēscēmus | dērigēscētis | dērigēscent | |
| perfect | dēriguī | dēriguistī | dēriguit | dēriguimus | dēriguistis | dēriguērunt, dēriguēre | |
| pluperfect | dērigueram | dēriguerās | dēriguerat | dēriguerāmus | dēriguerātis | dēriguerant | |
| future perfect | dēriguerō | dērigueris | dēriguerit | dēriguerimus | dērigueritis | dēriguerint | |
| passive | present | dērigēscor | dērigēsceris, dērigēscere | dērigēscitur | dērigēscimur | dērigēsciminī | dērigēscuntur |
| imperfect | dērigēscēbar | dērigēscēbāris, dērigēscēbāre | dērigēscēbātur | dērigēscēbāmur | dērigēscēbāminī | dērigēscēbantur | |
| future | dērigēscar | dērigēscēris, dērigēscēre | dērigēscētur | dērigēscēmur | dērigēscēminī | dērigēscentur | |
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dērigēscam | dērigēscās | dērigēscat | dērigēscāmus | dērigēscātis | dērigēscant |
| imperfect | dērigēscerem | dērigēscerēs | dērigēsceret | dērigēscerēmus | dērigēscerētis | dērigēscerent | |
| perfect | dēriguerim | dēriguerīs | dēriguerit | dēriguerīmus | dēriguerītis | dēriguerint | |
| pluperfect | dēriguissem | dēriguissēs | dēriguisset | dēriguissēmus | dēriguissētis | dēriguissent | |
| passive | present | dērigēscar | dērigēscāris, dērigēscāre | dērigēscātur | dērigēscāmur | dērigēscāminī | dērigēscantur |
| imperfect | dērigēscerer | dērigēscerēris, dērigēscerēre | dērigēscerētur | dērigēscerēmur | dērigēscerēminī | dērigēscerentur | |
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dērigēsce | — | — | dērigēscite | — |
| future | — | dērigēscitō | dērigēscitō | — | dērigēscitōte | dērigēscuntō | |
| passive | present | — | dērigēscere | — | — | dērigēsciminī | — |
| future | — | dērigēscitor | dērigēscitor | — | — | dērigēscuntor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dērigēscere | dēriguisse | — | dērigēscī | — | — | |
| participles | dērigēscēns | — | — | — | — | dērigēscendus, dērigēscundus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| dērigēscendī | dērigēscendō | dērigēscendum | dērigēscendō | — | — | ||
References
- derigesco in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- derigesco in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers