depravo
See also: depravó and depravò
Italian
Verb
depravo
- first-person singular present indicative of depravare
Anagrams
- pervado, predavo, proveda
Latin
Etymology
From dē- + prāvus + -ō.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /deːˈpraː.u̯oː/, [d̪eːˈpräːu̯oː]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /deˈpra.vo/, [d̪eˈpräːvo]
Verb
dēprāvō (present infinitive dēprāvāre, perfect active dēprāvāvī, supine dēprāvātum); first conjugation
- I pervert, distort or disfigure
- I seduce, corrupt or deprave
Conjugation
| Conjugation of dēprāvō (first conjugation) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēprāvō | dēprāvās | dēprāvat | dēprāvāmus | dēprāvātis | dēprāvant |
| imperfect | dēprāvābam | dēprāvābās | dēprāvābat | dēprāvābāmus | dēprāvābātis | dēprāvābant | |
| future | dēprāvābō | dēprāvābis | dēprāvābit | dēprāvābimus | dēprāvābitis | dēprāvābunt | |
| perfect | dēprāvāvī | dēprāvāvistī | dēprāvāvit | dēprāvāvimus | dēprāvāvistis | dēprāvāvērunt, dēprāvāvēre | |
| pluperfect | dēprāvāveram | dēprāvāverās | dēprāvāverat | dēprāvāverāmus | dēprāvāverātis | dēprāvāverant | |
| future perfect | dēprāvāverō | dēprāvāveris | dēprāvāverit | dēprāvāverimus | dēprāvāveritis | dēprāvāverint | |
| passive | present | dēprāvor | dēprāvāris, dēprāvāre | dēprāvātur | dēprāvāmur | dēprāvāminī | dēprāvantur |
| imperfect | dēprāvābar | dēprāvābāris, dēprāvābāre | dēprāvābātur | dēprāvābāmur | dēprāvābāminī | dēprāvābantur | |
| future | dēprāvābor | dēprāvāberis, dēprāvābere | dēprāvābitur | dēprāvābimur | dēprāvābiminī | dēprāvābuntur | |
| perfect | dēprāvātus + present active indicative of sum | ||||||
| pluperfect | dēprāvātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
| future perfect | dēprāvātus + future active indicative of sum | ||||||
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | dēprāvem | dēprāvēs | dēprāvet | dēprāvēmus | dēprāvētis | dēprāvent |
| imperfect | dēprāvārem | dēprāvārēs | dēprāvāret | dēprāvārēmus | dēprāvārētis | dēprāvārent | |
| perfect | dēprāvāverim | dēprāvāverīs | dēprāvāverit | dēprāvāverīmus | dēprāvāverītis | dēprāvāverint | |
| pluperfect | dēprāvāvissem | dēprāvāvissēs | dēprāvāvisset | dēprāvāvissēmus | dēprāvāvissētis | dēprāvāvissent | |
| passive | present | dēprāver | dēprāvēris, dēprāvēre | dēprāvētur | dēprāvēmur | dēprāvēminī | dēprāventur |
| imperfect | dēprāvārer | dēprāvārēris, dēprāvārēre | dēprāvārētur | dēprāvārēmur | dēprāvārēminī | dēprāvārentur | |
| perfect | dēprāvātus + present active subjunctive of sum | ||||||
| pluperfect | dēprāvātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | dēprāvā | — | — | dēprāvāte | — |
| future | — | dēprāvātō | dēprāvātō | — | dēprāvātōte | dēprāvantō | |
| passive | present | — | dēprāvāre | — | — | dēprāvāminī | — |
| future | — | dēprāvātor | dēprāvātor | — | — | dēprāvantor | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | dēprāvāre | dēprāvāvisse | dēprāvātūrum esse | dēprāvārī, dēprāvārier1 | dēprāvātum esse | dēprāvātum īrī | |
| participles | dēprāvāns | — | dēprāvātūrus | — | dēprāvātus | dēprāvandus | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| dēprāvandī | dēprāvandō | dēprāvandum | dēprāvandō | dēprāvātum | dēprāvātū | ||
1The present passive infinitive in -ier is a rare poetic form which is attested.
Derived terms
- dēprāvātiō
Descendants
- Catalan: depravar
- Dutch: depraveren (via Old French)
- English: deprave (via Old French)
- French: dépraver
- Galician: depravar
- German: depravieren (via Old French)
- Italian: depravare
- Portuguese: depravar
- Spanish: depravar
References
- “depravo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “depravo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- depravo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette
- Carl Meißner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book, London: Macmillan and Co.
- to be demoralised, corrupted: corrumpi, depravari
- to be demoralised, corrupted: corrumpi, depravari
Spanish
Verb
depravo
- first-person singular present indicative of depravar